Tanīs dienās, mācekļu skaitam pieaugot, hellēnistu starpā radās kurnēšana pret ebrējiem, ka viņu atraitnes dienišķajā apkalpošanā paliekot neievērotas.
Tie divpadsmit saaicināja visus mācekļus un sacīja: „Nav pareizi, ka mēs, apkalpodami pie galda, atstājam novārtā Dieva vārdu.
Tāpēc, brāļi, izredziet no sava vidus septiņus vīrus, kam laba slava, Svēta Gara un gudrības pilnus, kam mēs varētu šo pienākumu uzticēt;
Bet mēs gribam ari turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu.“
Šie vārdi patika visai draudzei, un viņi izredzēja Stefanu, vīru, ticības un Svēta Gara pilnu, un Filipu, Prohoru, Nikanoru, Timonu, Parmenu un Nikolaju, Antiochijas prosēlitu,
Un veda tos apustuļu priekšā; tie, Dievu pielūgdami, uzlika viņiem rokas.
Dieva vārds auga augumā, un mācekļu skaits Jeruzalemē stipri pieauga, un liels pulks priesteru kļuva ticīgi.