APUSTUĻU DARBI 4:23-37

Atbrīvoti tie nāca pie savējiem un stāstīja, ko augstie priesteri un vecaji tiem bija sacījuši. To dzirdējuši, viņi vienprātīgi lūdza Dievu, sacīdami: „Kungs, tu, kas esi radījis debesis un zemi, un jūfu un visu, kas tanī, Kas ar sava kalpa, mūsu tēva Dāvida, muti caur Svēto Garu esi sacījis: Kāpēc pagāni trako un ļaudis izdomā nelietības? Zemes ķēniņi sacēlušies un valdnieki apvienojušies pret to Kungu un viņa Svaidīto. Jo, patiesi, Hērods un Poncijs Pilāts līdz ar pagāniem un Israēla ļaudim šinī pilsētā apvienojušies pret tavu svēto kalpu Jēzu, ko tu esi svaidījis, Lai darītu to, ko tava roka un tavs padoms iepriekš bija nolēmis, ka tam 1 bija jānotiek. Tad nu. Kungs, skaries uz vīnu draudiem un dod saviem kalpiem drosmi runāt tavu vārdu, Savu roku izstiepdams, ka notiek dziedināšanas un zīmes un brīnumi tava svētā kalpa Jēzus vārdā.“ Kad viņi beidza Dievu lūgt, vieta, kur tie bija sapulcējušies, nodrebēja, un tie visi kļuva Svēta Gara pilni un drošu sirdi runāja Dieva vārdus. Ticīgo pulks bija viena sirds un viena dvēsele, neviens neko no savas mantas nesauca par savu, bet viņiem viss bija kopīgs. Apustuļi ar lielu spēku apliecināja Kunga Jēzus augšāmcelšanos, un liela žēlastība bija ar viņiem visiem. Viņu starpā ari nebija neviena, kam kā trūktu; jo tie, kam bija tīrumi vai nami, tos pārdeva un atnesa maksu par pārdoto Un nolika apustuļiem pie kājām; un katram tika izdalīts, kā kuj-am vajadzēja. Arī Jāzeps, ko apustuļi sauca par Barnabu—kas tulkojumā nozīmē iepriecināšanas dēls, —Ievīts, dzimis kipnetis, Pārdeva tīrumu, kas viņam piederēja, atnesa naudu un nolika to pie apustuļu kājām.