APUSTUĻU DARBI 21:1-17

Kad bijām no tiem šķīrušies un atstājuši krastu, mēs, taisnā ceļā brauk-dami, nonācām Kosā, nākošajā dienā Rodā, un no turienes Patarā; Un, atraduši kuģi, kas devās uz Foinikiju, mēs iekāpām un aizbraucām. Redzējuši Kipru un to atstājuši pa kreisi, mēs braucām uz Siriju un izkāpām malā Tirā, jo tur kuģim bija jāizkrauj krava. Uzmeklējuši mācekļus, mēs tur palikām septiņas dienas; tie Pāvilam caur Garu sacīja, lai viņš neiet uz Jeruzālemi. Savu laiku tur pavadījuši, mēs devāmies ceļā, un visi ar sievām un bērniem mūs pavadīja vēl ārpus pilsētas, un, nometušies ceļos krastmalā, mēs lūdzām Dievu. Un, cits no cita atvadījušies, iekāpām kuģī, bet viņi griezās atpakaļ uz savām mājām. Pabeiguši jūras braucienu, mēs no Tiras nonācām Ptolemaidā un, apsveikuši brāļus, pie tiem palikām vienu dienu. Nākošajā dienā mēs devāmies ceļā un nonācām Cezarejā, un iegājuši evanģelista Filipa namā, kas bija viens no izvēlētajiem septiņiem, mēs palikām pie viņa. Viņam bija četras meitas, jaunavas, kurām bija praviešu dāvanas. Kad mēs vairāk dienu tur bijām palikuši, no Jūdejas atnāca kāds pravietis, vārdā Agabs, Ieradās pie mums un, paņēmis Pāvila jostu, saistīja pats sev kājas un rokas, sacīdams: „Tā saka Svētais Gars: Tāpat jūdi saistīs Jeruzālemē vīru, kam šī josta pieder, un nodos pagānu rokās.“ Kad mēs to dzirdējām, mēs un šejienes iedzīvotāji lūdzām, lai viņš neiet uz Jeruzālemi. Bet Pāvils atbildēja: „Ko jūs darāt, kam jūs raudat un laužat manu sirdi? Es esmu gatavs par Kunga Jēzus vārdu Jeruzālemē nevien uzņemties saites, bet ari mirt.“ Kad viņš neļāvās pierunāties, mēs apklusām, sacīdami: „Tā Kunga prāts lai notiek.“ Pēc šīm dienām mēs, sagatavojušies ceļam, gājām uz Jeruzālemi; Arī daži māceķli no Cezarejas nāca mums lidz un noveda mūs mājas vietā pie kiprieša Mnasona, kāda veca mācekļa. Kad mēs nonācām Jeruzālemē, brāļi mūs labprāt uzņēma.