OTRA SAMUELA 9:5-13

Tad ķēniņš Dāvids nosūtīja turp ļaudis un lika to atvest no Machīra, Amiēla dēla, nama no Lodebaras. Kad nu Mefibošets, Jonatāna dēls, Saula dēla dēls, nāca pie Dāvida, tad viņš noliecās un metās uz sava vaiga pie zemes, apliecinādams savu goddevību. Un Dāvids sacīja: „Mefibošet!“ Un viņš atbildēja: „Redzi, še ir tavs kalps!“ Un Dāvids viņam sacīja: „Nebīsties! Es tev tiešām parādīšu žēlastību tava tēva Jonatāna dēļ, un es tev atdošu itin visus tava vectēva Saula tīrumus, bet tev pašam būs maizi ēst pastāvīgi pie mana galda.“ Un viņš noliecās ar savu seju pie zemes un sacīja: „Kas tavs kalps tāds ir, ka tu savu žēlastību parādi, mani uzlūkodams, kur es pats esmu līdzīgs beigtam sunim!“ Tad ķēniņš ataicināja Saula kalpu Cibu un tam sacīja: „Visu, kas piederēja Saulam un viņa namam, to es nododu atpakaļ tava agrākā kunga dēlanl. Tādēļ tu apstrādā viņam zemi, ir tu pats, ir tavi dēli, ir tavi kalpi, un savāc visu, lai tava agrākā kunga dēla namam būtu diezgan maizes un pietiktu savas barības; bet Mefibošets, tava agrākā kunga dēls, lai ēd maizi pastāvīgi pie mana galda.“ Bet Cibam bija piecpa-dsmit dēli un divdesmit kalpi. Un Ciba sacīja ķēniņam: „Visu, ko mans kungs un ķēniņš pavēl savam kalpam, to tavs kalps darīs.“ Tā Mefi-bošets ēda pie Dāvida galda, it kā viņš būtu viens no ķēniņa dēliem—prinčiem. Bet Mefibošetam bija mazs dēls, vārdā Micha, un visi, kas dzīvoja Cibas namā, tie visi kļuva kalpi Mefibošetam. Un Mefibošets pats dzīvoja Jeruzālemē, jo viņš pastāvīgi ēda pie ķēniņa galda. Bet viņš bija tizls uz abām kājām.