OTRA SAMUELA 6:16-22

Un notika, kad nu tā Kunga Šķirstu nesa iekšā Dāvida pilsētā, tad Michala, Saula meita, bija izliekusies pa logu un skatījās. Kad viņa ieraudzīja ķēniņu Dāvidu lēkājam un dejas solī tā Kunga priekšā dejojam, viņa to noni-cināja un ienīda savā sirdī. Un tie ienesa tā Kunga šķirstu un to nolika savā vietā telts vidū, ko Dāvids bija tam uzcēlis, un Dāvids upurēja dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upurus tā Kunga priekšā. Kad nu Dāvids savus dedzināmos upujrus un kaujamos pateicības upurus bija pabeidzis, tad viņš svētīja tautu tā Kunga Cebaota vārdā. Un viņš lika izdalīt visai tautai, visai Israēla draudzei, ir vīriem, ir sievām, ikkatram pa klaipam maizes, pa gabalam gaļas un pa vīnogu rausim. Un tad visa tauta atgriezās ikviens savās mājās. Kad nu arī Dāvids atgriezās, lai sveicinātu savu dzimtu, tad Michala, Saula meita, iznāca Dāvidam pretī un zobodamās teica: „Cik cienījami gan ir izturējies šodien Israēla ķēniņš, kad viņš bija gandrīz pilnīgi atsedzies savu pavalstnieku kalpoņu acu priekšā, kā to parasti dara tikai nelietīgi vīrieši!“ Bet Dāvids atbildēja Michalai: „Tas notika tā Kunga priekšā, kas mani ir izredzējis, mani celdams augstāk par tavu tēvu un tava tēva dzimtu par valdītāju tā Kunga tautai, pār Israēlu, —jā, un es līksmojos tā Kunga priekšā, Es esmu ar mieru dejot arī nākotnē, pat ja ar to es vēl vairāk pazemotos kā šoreiz. Un es gribu pazemīgi domāt par sevi arī nākotnē, bet kalpoņu acīs, ko tu pieminēji, es ar to tikai vēl pieaugšu savā godā.“