OTRA ĶĒNIŅU 17:24-31

Un Asirijas ķēniņš atveda ļaudis no Bābeles, no Kutas, no Avas, no Hamatas un no Sefarvajimas un ierādīja tiem mītnes Israēla bērnu vietās Samarijas pilsētās; tie tādējādi ieguva Samariju sev par īpašumu un dzīvoja tās apdzīvotās vietas. Un viņu apmešanās laika sākumā svešajā zemē tie nebijās un negodāja to Kungu, un tādēļ tas Kungs uzsūtīja viņiem lauvas, kūpi labu daļu no viņiem saplosīja. Tādēļ Asirijas ķēniņam tika paziņots: „Tās tautas, kupām tu esi pavēlējis izceļot no viņu dzimtenes un kupām tu esi licis dzīvot Samarijas pilsētās, nezina šīs zemes Dieva tiesas, tādēļ Viņš uzsūtījis viņiem lauvas, un redzi, tie viņus saplosa, tāpēc ka šie jaunienācēji neprot izrādīt pienācīgu godu šīs zemes Dievam“. Tad Asirijas ķēniņš izdeva šādu pavēli: „Novediet uz turieni atpakaļ vienu no tiem priestepiem, kupus jūs esat no turienes aizveduši trimdā; lai viņš iet un apmetas tur uz dzīvi, un lai viņš tiem māca zemes Dieva tiesas!“ Un tā viens no priestepiem, kurš bija ticis aizvests no Samarijas, nāca atpakaļ un apmetās uz dzīvi Bētelē, un viņš tiem kļuva par pamācītāju, kā to Kungu bīties. Bet tomēr bija tā, ka ikviena tauta pati veidoja sev dievus un tos novietoja augstieņu svētnīcās, kupas Samarijas ļaudis bija cēluši, ikkatra tauta savās pilsētās, kurās tā dzīvoja. Tā vīri no Bābeles izdarināja Sukot-Benotu, un vīri no Kutas darināja Nergala tēlu, bet vīri no Hamatas veidoja Ašima attēlu. Un avieši izveidoja Nibhazu un Tartaku, un sefarvieši sadedzināja savus dēlus ugunī Adram-Melekam un Ana-Melekam, Sefarvajimas dieviem par godu.