Un viņš atjaunoja tā Kunga altāri un upurēja uz tā kaujamos pateicības upurus un labprātīgos slavas upurus, un viņš pavēlēja Jūdas iedzīvotājiem kalpot tam Kungam, Israēla Dievam.
Bet neņemdama to vērā, tauta joprojām nesa kaujamos upurus kalnu augstienēs, kaut arī vienīgi tam Kungam, savam Dievam.
Un kas vēl par Manasi stāstāms—tiklab viņa lūgšana Dievam, kā arī to pareģu vēstījumi, ko tie tā Kunga, Israēla Dieva, vārdā viņam bija pasludinājuši, —redzi, tie ir pievienoti Israēla ķēniņu aprakstiem.
Bet viņa pazemīgā lūgšana, un kā viņš tika uzklausīts, un arī visi viņa grēku darbi, viņa sacelšanās, un tās vietas, kurās viņš bija uzcēlis augstieņu svētnīcas, un kur viņš bija novietojis ašēras un elku tēlus, iekāms viņš pats tika pazemots, —redzi, tas ir aprakstīts pareģu stāstos.
Un Manase apgūlās pie saviem tēviem, un to apraka viņa namā, un viņa dēls Amons kļuva ķēniņš viņa vietā.
Un Amonam, kad viņš kļuva ķēniņš, bija divdesmit divi gadi, un viņš kā ķēniņš valdīja Jeruzālemē divus gadus.
Un viņš darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acīs, gluži tāpat, kā bija darījis viņa tēvs Manase; Amons upurēja kaujamos upurus visiem tiem elku tēliem, ko viņa tēvs Manase bija darinājis un godāja tos.
Bet viņš nepazemojās tā Kunga priekša tā, kā viņa tēvs Manase bija pazemojies, un viņš, šis pats Amons, uzkrāva sev aizvien vairāk noziegumu.