PIRMĀ SAMUELA 3:1-10

Kad jauneklis Samuēls godam kalpoja tam Kungam priestera Eļa acu uzraudzībā, tad tā Kunga atklāsme bija retums Israēlā: nekļuva zināmi nedz pravietojumi, nedz novērotas parādības. Un notika tanīs dienās, ka Ēlis bija atgūlies savā guļas vietā, bet viņš nevarēja vairs redzēt, jo acis tam bija jau metušās tumšas. Dieva gaismeklis vēl nebija izdzisis, un Samuēls gulēja tā Kunga svētnīcā, tur, kur atradās Dieva šķirsts. Tad tas Kungs sauca Samuēlu, un tas sacīia: „Redzi, še es esmu!“ Un viņš aizskrēja pie Eļa un sacīja: „Redzi, še es esmu, jo tu taču mani esi saucis.“ Bet tas sacīja: „Es neesmu tevi saucis; ej atkal gulēt!“ Un tas aizgāja atpakaļ un apgūlās. Tad tas Kungs atkal sauca: „Samuēl!“ Un Samuēls cēlās, un gāja pie Ēļa, un sacīja: „Redzi, še es esmu! Tu esi atkal mani saucis.“ Bet tas sacīja: „Es tevi neesmu saucis, mans dēls; ej atkal gulēt!“ Bet Samuēls vēl nepazina to Kungu, jo tā Kunga vārds vēl nebija viņam atklājies un tā Kunga parādīšanos viņam vēl nebija gadījies redzēt. Tad tas Kungs sauca trešo reizi: „Samuēl!“ Atkal tas cēlās, gāja pie Ēļa un sacīja: „Se es esmu, jo tu esi mani saucis.“ Tad Ēlis noprata, ka tas Kungs bija tas, kas jaunekli Samuēlu bija saucis. Un Ēlis sacīja Samuēlam: „Ej gulēt! Bet ja notiek, ka tevi kāds sauc, tad saki: Runā, Kungs, jo tavs kalps klausās!“ Un Samuēls aizgāja un apgūlās savā guļas vietā. Tad tas Kungs nāca, nostājās un sauca kā iepriekšējās reizēs: „Samuēl! Samuēl!“ Un Samuēls sacīja: „Runā, jo Tavs kalps klausās.“