PIRMĀ SAMUELA 24:4-8

Un kad viņš nonāca pie avju aplokiem ceļa malā, tad tur bija kāda ala, un tur Sauls iegāja dabiskās vaja-dzībās. Bet Dāvids un viņa vīri atradās alas dibenā. Tad Dāvida vīri tam sacīja: „Redzi, šī patiesi ir tā diena, par kupu tas Kungs tev ir sacījis: Redzi, es tavu ienaidnieku nodošu tavā rokā, un tu viņam darīsi, kas tavām acīm labi patiks!“ Un Dāvids piecēlās un slepeni nogrieza Saula virssvārku stūri, kas tam bija mugurā. Bet vēlāk Dāvidam sirds lēca jo strauji krūtīs, tādēļ ka viņš bija nogriezis apģērba stūri, kas piederēja Saulam. Un viņš teica saviem vīriem: „Lai tas Kungs mani no tā pasargā, ka es ko nodaru savam pavēlniekam, tam, kas ir tā Kunga svaidīts, un lai es pret to nekad nepaceļu savu roku, jo viņš ir 1 tā Kunga svaidītais!“ Un Dāvids ar vārdiem apsauca pats i savus vīrus, un viņš tiem neļāva Saulam uzbrukt; un Sauls piecēlās un izgāja no alas.