PIRMĀ SAMUELA 1:1-20

Un tur bija kāds virs no Ramataim-Cofimas, no Ēfraima kalniem, vārdā Elkana, Jerohāma dēls, tas bija Elihus dēls, un tas atkal Tohus dēls, kas atkal bija efratieša Cūfa dēls. Un tam bija divas sievas, vienai bija vārds Anna, bet otrai bija vārds Penīna; un Penīnai bija bērni, bet Annai bērnu nebija. Un šis vīrs gāja ikgadus kalnup no savas dzimtās pilsētas uz Šilo, lai pielūgtu Dievu, to Kungu Cebaotu, un lai Viņam upurētu kaujamos upurus; un tur bija divi Ēļa dēli—Hofnus un Pinehass, kuri bija tā Kunga priesteri. Un tanī dienā, kad Elkana nesa kaujamo upuri, viņš iedeva savai sievai Penīnai un visiem viņas dēliem un viņas meitām devas, Bet Annai viņš deva divkāršu devu, jo viņš Annu mīlēja, bet tas Kungs bija viņas klēpi aizslēdzis. Bet viņas sāncense to daudz apbēdināja, to kaitinādama, pat novezdama līdz dusmām viņas miesas neauglības dēj, jo tas Kungs bija uz laiku aizslēdzis viņas klēpi. Un tā notika gadu no gada: tiklīdz viņa nogāja tā Kunga namā, tā šī to kaitināja, ka viņa raudāja un neēda. Tad Elkana, viņas vīrs, tai sacīja: „Anna, kāpēc tu raudi? Un kāpēc tu neēd? Un kāpēc tava sirds ir nosku-musi? Vai es tev neesmu vairāk vērts nekā desmit dēli?“ Un kad nu atkal vienreiz Šilo Anna bija ēdusi un dzērusi, viņa piecēlās un nāca tā Kunga priekšā, bet priesteris Ēlis sēdēja uz krēsla pie divi ieejas stabiem tā Kunga svētnīcas priekšā. Un viņas dvēsele bija pilna skumju, tā lūdza nepārtraukti to Kungu un gauži raudāja. Tad viņa deva solījumu, sacīdama: „Kungs Cebaot! Ja Tu laipnīgi norau-dzītos uz savas kalpones bēdām, un ja Tu mani atcerētos, un Tu arī neaizmirstu savu kalponi un piešķirtu savai kalponei dēlu, tad es to novēlētu uz visu viņa mūža laiku tam Kungam, un dzenamais nazis nenāktu pār viņa galvu.“ Kad nu viņa vēl ilgi lūdzās tā Kunga priekšā, tad Ēlis sāka vērot tās muti, Jo Anna runāja savā sirdī, tikai viņas lūpas kustējās, bet viņas balss nebija dzirdama, tāpēc Ēlis noturēja viņu par iedzērušu. Un Ēlis tai sacīja: „Cik ilgi tu būsi sava dzēruma varā? Lai no tevis atstājas dzēriena skurbums!“ Bet Anna atbildēja un sacīja: „Ak nē, mans kungs, es esmu nelaimīga sieva! Es neesmu ne vīnu, nedz reibināmu dzērienu dzērusi, bet es esmu savu dvēseli izkratījusi tā Kunga priekšā. Neturi savu kalponi par tik negodīgu sievieti, jo es esmu tikai līdz šim vaļu ļāvusi savām lielajām bēdām un savās sirds skumjām.“ Tad Ēlis atbildēja un sacīja: „Ej ar mieru, lai Israēla Dievs piepilda tavu lūgšanu, ko tu esi no Viņa lūgusi!“ Un viņa sacīja: „Lai tava kalpone atrod labvēlību tavās acīs!“ Un tad sieva aizgāja savu ceļu, un tā ēda, un viņas seja vairs neizskatījās tik noskumusi. Un tie cēlās agri no rīta, nometās zemē lūgšanās tā Kunga priekšā un griezās atpakaļ un gāja uz savām mājām Rāmā. Un Elkana atzina savu sievu Annu, un tas Kungs viņu pieminēja. Un pēc kāda laika Anna kļuva grūta un dzemdēja dēlu un nosauca viņa vārdu Samuēls, jo viņa sacīja: „Es to esmu izlūgusies no tā Kunga.“