Un viņš sacīja: „Tu Kungs, Israēla Dievs, nav neviena tāda cita Dieva, kāds Tu esi, nedz debesīs tur augšā, nedz uz zemes te apakšā, kas sarga savu derību un tur savu žēlastību savu kalpu starpā, kas paši staigā tavā priekšā tikai tavus ceļus no visas savas sirds.
Tu esi turējis šos apsolījumus, kādus Tu manam tēvam Dāvidam devi, kādus Tu viņam tiki teicis, patiesi: Tu tos runāji pats ar savu muti. Un ar savu pašu roku Tu tos šodien izpildīji.
Un tagad, —ak turi Tu, Kungs Israēla Dievs, savam kalpam, manam tēvam Dāvidam, arī to, ko Tu viņam esi sacījis, apsolīdams: Lai tev nekad ne-pietrūktu manā priekšā kāds, kas sēdēs uz Israēla troņa. Bet vienīgi gan ar to noteikumu, ka arī tavi dēli tā nosargā savu ceļu manā priekšā, kā tu pats savu ceļu manā priekšā esi nostaigājis.
Tādēļ tagad, Israēla Dievs, apstiprini, ka tas patiesi tā notiks, ko Tu pats ar saviem vārdiem esi sacījis savam kalpam, manam tēvam Dāvidam!