PIRMĀ ĶĒNIŅU 18:22-39

Un Elija sacīja tautai: „Es esmu vienīgais tā Kunga pravietis atlicies. Bet Baāla praviešu ir četri simti un piecdes-mit vīru. Lai mums tagad nodod divi vēršus. Un viņi lai izvēlas sev vienu vērsi, lai sacērt to gabalos un lai sakārto to uz malkas, bet uguni lai nepieliek. Tad es arī sagatavošu otru vērsi: es to uzlikšu uz malkas, bet uguni es nepielikšu. Pēc tam piesauciet jūs sava dieva vārdu. Un arī es piesaukšu tā Kunga vārdu. Un tad lai notiek tā: kura dievs atbildēs ar uguni, tas lai ir Dievs!“ Un tauta teica: „Tā ir labi!“ Tad Elija sacīja Baāla priesteriem: „Izraugaities vienu vērsi un rīkojieties pirmie, jo jūsu ir daudz, un piesauciet sava dieva vārdu, bet uguni nepielieciet.“ Tad viņi paņēma vērsi, kufu viņš viņiem bija nodevis, un tie to sagatavoja. Un viņi piesauca Baāla vārdu no rīta līdz dienvidum, sacīdami: „Ak, Baāl, atbildi mums!“ Bet tur nebija nevienas balss nedz arī kāda, kas atbild. Un tie kliboja apkārt altārim, kas bija uzcelts. Un ap dienvidu Elija tos apsmēja un sacīja: „Sauciet stiprā balsī, jo viņš taču ir dievs; viņš varbūt iegrimis domās, vai aizņemts darīšanās, vai atrodas ceļā; varbūt, ka viņš guļ, un viņam būtu jāmostas!“ Un tie sauca ar stipru balsi un ievainoja sevi pēc sava ieraduma ar nažiem un īleniem, tiekāms tiem asinis tecēja. Bet kad dienvidus laiks bija pagājis, tad tie bija praviešu aizrautības stāvoklī līdz pat dāvinājuma upura stundai: taču tur nebija nedz balss, nedz atbildes, nedz uzklausīšanas. Tad Elija sacīja visai tautai: pienāciet klāt pie manis!“ Un visa tauta pienāca klāt. Un viņš izlaboja altāri, kas bija salauzts. Un Elija paņēma divpadsmit akmeņus—pēc Jēkabu bērnu cilšu skaita, kurām kādreiz tā Kunga vārds bija noteicis, ka Israēls lai ir tavs vārds! Un viņš Kunga vārdā uzcēla no akmeņiem altāri un izraka visapkārt altārim grāvi, kas aptvēra ar diviem mēriem labības apsējamu laukumu. Tad viņš sakārtoja malku, sadalīja vērsi un uzlika to uz malkas. Un viņš sacīja: „Piepildiet četrus traukus ar ūdeni un slaciet to pāri dedzināmam upurim un arī pāri malkai! Un viņš sacīja: „Vēl otru reizi dariet tā!“ Un tie izdarīja tā otru reizi. Un viņš sacīja: „Atkārtojiet to trešo reizi!“ Un tie izpildīja to treškārt. Un ūdens tecēja altārim visapkārt, un arī grāvis piepildījās ar ūdeni. Un tanī brīdī, kad dāvinājuma upuri mēdz nest, pravietis Elija piegāja un sacīja: „Kungs, Ābrahāma, īzāka un Israēla Dievs, šodien dari sevi zināmu, ka Tu esi Dievs Israēlā un ka es esmu tavs kalps un, ka es ar taviem paša vārdiem visu šo esmu paveicis. Atbildi man, Kungs, atbildi man, lai šī tauta zina, ka Tu, Kungs, esi Dievs, un ka Tu pats viņu sirdīm esi licis atgriezties!“ Tad tā Kunga uguns nokrita, un tā aprija ir dedzināmo upuri, ir malku, ir akmeņus, ir pelnus, ir ūdeni tā uzsūca, kas bija grāvī. Un visa tauta to redzēja, un tie krita uz saviem vaigiem un sacīja: „Tas Kungs ir Dievs, tas Kungs ir Dievs!“