PIRMĀ ĶĒNIŅU 10:1-9

Un kad Sābas ķēniņiene dzirdēja Salamana slavu, kas tam radās tā Kunga vārdam uzceltā nama dēļ, tad tā nāca viņu pārbaudīt ar mīklām. Un viņa nonāca Jeruzālemē ar ļoti daudziem pavadoņiem, ar kamieļiem, kas nesa balzamu un ļoti daudz zelta un dārgakmeņu. Un viņa nāca pie Salamana un sacīja viņam itin visu, kas viņai bija uz sirds. Un Salamans izstāstīja viņai visu, kas attiecās uz tās jautājumiem. Un ķēniņam nebija it nekā tāda neatrisināma, ko viņš tai nebūtu varējis pasacīt. Un Sābas ķēniņiene ievēroja ir visu Salamana gudrību, ir arī namu, kādu viņš bija uzcēlis. Un viņa apskatīja arī viņa ēdienus uz viņa galda, un viņa kalpu mītnes, novēroja viņa galminieku un labiešu stāju un viņu tērpus, arī dzērienu pasniegšanas veidu un viņa dedzināmos upurus, kādus viņš upurēja tā Kunga namā, un aiz izbrīna viņa bija galīgi apmulsusi Un sacīja ķēniņam: „Patiess bija tas vārds, kādu es savā zemē dzirdēju ir par taviem darbiem, ir par tavu gudrību. Tomēr es šim vārdam tikmēr negribēju ticēt, tiekāms es pati atnācu un apskatīju ar savām pašas acīm. Un arī vēl pusi es nezināju: tava gudrība un labklājība pārsniedz visu, ko biju dzirdējusi. Svētīgi ir tavi karavīri, apskaužami tavi valsts darbinieki un kalpotāji, it īpaši tie, kas ikdienas stāv tavā priekšā, tie, kuri dzird tavu gudrību. Lai svētīts ir tas Kungs, tavs Dievs, kam labpaticies tevi uzcelt uz Israēla troņa savas mūžīgās mīlestības dēj pret Israēlu un kas tevi ielicis par ķēniņu ar nolūku, lai tu kop tiesu un taisnību.“