PĀVILA 1. VĒSTULE KORINTIEŠIEM 12:14-26

Jo arī miesa nesastāv no viena, bet no daudziem locekļiem. Ja kāja sacitu: „Tā kā es neesmu roka, es nepiederu pie miesas,“ tomēr tā pieder pie miesas. Un ja auss sacītu „Tā kā es ne-esmu acs, tad es nepiederu pie miesas,“ tomēr tā pieder pie miesas. Ja visa miesa būtu acs, kur paliktu dzirde? Ja visa miesa būtu dzirde, kur paliktu oža? Bet Dievs locekļus ir nolicis miesā ikvienu savā vietā, kā viņš gribēja. Bet ja tie visi būtu tikai viens loceklis, kur paliktu miesa? Bet tagad ir gan daudz locekļu, bet viena miesa. Acs nevar sacīt rokai: „Man tevis nevajaga,“ vai atkal galva nevar sacīt kājām: „Man jūsu nevajaga.“ Bet taisni tie miesas locekli, kas liekas esam nespēcīgākie, ir sevišķi vajadzīgi. Bet kas mums miesā izliekas mazāk cienījams, tos mēs ietērpjam sevišķā godā; un mūsu nepieklājīgie locekļi dabū sevišķu godu. Bet pieklājīgajiem tas nav vajadzīgs. Bet Dievs miesu ir tā sastādījis, ka mazāk cienītam loceklim piešķīris lielāku cieņu, Lai neceltos miesā šķelšanās, bet locekļi saticīgi gādātu cits par citu. Un kad viens loceklis cieš, tad visi locekļi cieš līdzi; vai, kad viens loceklis top godāts, tad visi locekļi priecājas līdzi.

Bezmaksas lasīšanas plāni un pārdomas par tēmu PĀVILA 1. VĒSTULE KORINTIEŠIEM 12:14-26