PĀVILA 1. VĒSTULE KORINTIEŠIEM 10:1-33

Brāļi, es gribu jums atgādināt, ka mūsu tēvi ir visi bijuši apakš padebeša, un visi gājuši caur jūru, Un visi padebesī un jūrā uz Mozu kristīti, Un visi baudījuši to pašu garīgo barību, Un visi dzēruši to pašu garīgo dzērienu, —jo tie dzēra no garīgās klints, kas tiem gāja līdzi, bet šī klints bija Kristus. Bet uz lielāko daļu no viņiem Dievam nebija labs prāts, tie ir izdeldēti tuksnesī. Tas ir noticis mums par brīdināšanas zīmi, lai mēs neiekārojam ļaunu, kā tie darījuši. Netopiet ari par elku kalpiem, kā daži no tiem, kā ir rakstīts: „Tauta apsēdās ēst un dzert, un tad piecēlās un sāka diet.“ Arī nepadosimies netiklībai, kā daži no tiem darījuši un krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši. Nekārdināsim to Kungu, kā daži no tiem darījuši un gāja bojā no čūskām. Nekurniet, kā daži no tiem ir kurnējuši un maitātāja nomaitāti. Un viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika robežām. Tādēļ, kas šķietas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt. Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest. Tādēļ, mani mīļie, bēdziet no elku dievu kalpošanas! Es runāju kā ar sapratīgiem cil-vēkiem. Spriediet paši par maniem vārdiem. Svētības kauss, ko mēs svētījam, vai tas nav savienošanās ar Kristus asinīm? Maize, ko laužam, vai tā nav savienošanās ar Kristus miesu? Jo, kā ir viena maize, tā mēs daudzi esam viena miesa, jo mēs visi esam šis vienas maizes dalībnieki. Uzlūkojiet pēc miesas Israēlu! Vai tie, kas piedalās upura ēšanā, nestāv kopībā ar altāri? Bet ko es saku? Vai, ka elku upuris ir kas? Jeb, ka elks ir kas? Bet: ko tie upurē, tie upurē ļauniem gariem un ne Dievam. Bet es negribu, ka jums būtu kopība ar ļauniem gariem. Jūs nevarat dzert tā Kunga kausu un ļauno garu kausu. Jūs nevarat būt tā Kunga galda un ļauno garu galda dalībnieki. Jeb vai gribam to Kungu izaicināt? Vai tad mēs esam stiprāki par viņu? Viss ir atļauts, bet neba viss der. Viss ir atļauts, bet ne viss ceļ draudzi. Neviens lai nemeklē savu paša, bet citu labumu! Visu, ko pārdod skārņos, ēdiet, nekā nepētīdami sirdsapziņas dēļ! Jo „Tam Kungam pieder zeme un viss, kas to pilda.“ Ja kāds no neticīgajiem jūs aicina viesos un jūs gribat iet, tad ēdiet visu, ko jums ceļ priekšā, nekā nepētīdami sirdsapziņas dēļ. Bet ja kas jums saka: „Tā ir upufu gaļa,“ tad neēdiet, viņa dēl, kas jums to teicis, un sirdsapziņas dēļ. Es nedomāju tavu, bet viņa sirdsapziņu. Jo kāpēc sveša sirdsapziņa lai tiesātu manu brīvību? Ja es ar pateicību baudu, kāpēc tad topu zaimots par to, par ko es pateicos? Tāpēc, vai ēdat, vai dzerat, visu to dariet Dievam par godu. Esiet nevainojami tā jūdu kā grieķu starpā un Dieva draudzē. Gluži kā art visās lietās mēģinu tīkams būt visiem, nevis savu, bet daudzu citu labumu meklēdams, lai tie taptu izglābti!