Un tā Kunga eņģelis pavēlēja Gadam pateikt Dāvidam, lai Dāvidš dodas augšup kalnā un lai uzceļ altāri tam Kungam uz jebusieša Ornana klona.
Un paklausīdams Gada vārdiem, ko tas bija runājis Kunga vārdā, Dāvids devās kalnā.
Kad nu Ornans apgriezās, tad vņsi ari ieraudzīja eņģeli, bet viņa četri dēli, kas kūla kopā ar viņu, paslēpās, bet Ornans kūla kviešus.
Kad nu Dāvids nāca pie Ornana, un Ornans paskatījās un ieraudzīja Dāvidu, tad viņš iznāca laukā no klona un nometās Dāvida priekšā ar savu seju pie zemes.
Un Dāvids sacīja Ornanam: „Lūdzams, dod man klona vietu, lai es tur uzceļu altāri tam Kungam, bet piešķir man to par pilnu samaksu, lai tādā kārtā mocība tiek no tautas novērsta.“
Tad Ornans atbildēja Dāvidam: „Ņem to sev un dari, mans kungs un ķēniņ, kā vien tev patīk! Redzi, tur tos vēršus es dodu dedzināmiem upupiem un šīs kuļamās ragavas malkai, bet kviešus ēdamam upurim; to visu es dodu!“
Bet ķēniņš Dāvids sacīja Ornanam: „Nē, bet es to visu gribu pirkt no tevis par pilnu samaksu, jo es negribu ņemt tam Kungam, kas ir tavs, nedz arī es upurēšu tādu dedzināmo upuri, kas iegūts par velti!“
Tā Dāvids deva Ornanam par šo vietu zeltu svarā seši simti seķeļus.
Un Dāvids tur uzcēla tam Kungam altāri un upurēja dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upupus; un kad viņš to Kunga piesauca, tad Viņš tam atbildēja ar uguni no debesim pār dedzināmo upufu altāri.
Un tas Kungs deva rīkojumu eņģelim, un tas iebāza savu zobenu maksti.
Bībeles lietotne
Bible App for Kids
