Populāri Bībeles panti no JAŅA ATKLĀSMES GRĀMATA 12

Dalīties

Viņi to uzvarējuši ar tā Jēra asinīm un ar savas liecības vārdu un nav savu dzīvību mīlējuši līdz nāvei.

Tad es dzirdēju stipru balsi debesīs saucam: „Tagad ir atnākusi pestīšana un mūsu Dieva spēks un valstība un viņa Kristus vara, jo ir gāzts mūsu brāļu apsūdzētājs, kas tos apsūdzēja mūsu Dieva priekšā dienām un naktīm.

Lielais pūķis, vecā čūska, to sauc par velnu un sātānu, kas pievil visu pasauli, tapa gāzts; viņš tika nogāzts zemē un līdz ar viņu tā eņģeļi.

Tādēļ priecājieties, debesis, un kas tur mājo! Vai zemei un jūrai! jo velns nonācis pie jums lielās dusmās, zinādams, ka tam maz laika atlicis.“

Izcēlās kapš debesīs, Miķelis ar saviem eņģeļiem sāka karot ar pūķi. Pūķis un viņa eņģeļi turējās pretim.

Tad pūķis sadusmojās par sievu un gāja kafot ar pārējiem viņas cilts locekļiem, kas turēja Dieva baušļus un apliecināja Jēzu.

Pie debesīm parādījās liela zīme: sieva saules tērpā, mēness apakš viņas kājām un viņai galvā divpadsmit zvaigžņu vainags. Tā bija grūta un brēca dzemdēšanas sāpēs un mokās.

Viņai piedzima bērns, dēls, kam bija ganīt visas Lautas ar dzelzs zizli; un viņas bērns tika aizrauts pie Dieva un pie viņa troņa. Tad sieva bēga tuksnesī, kur tai bija Dieva sataisīta vieta, lai viņa tur dzīvību uzturētu tūkstoš divi simti sešdesmit dienas.

Vēl cita zīme parādījās pie debesim: Redzi, liels pūķis, sarkans kā uguns; tam bija septiņas galvas un desmit ragi, un uz viņa galvām septiņi ķēniņa kroņi. Viņa aste noslaucīja trešo dalu zvaigžņu no debesīm un nometa tās uz zemi. Pūķis stāvēja sievas priekšā, kuņai bija jādzemdē, lai aprītu viņas bērnu, kad viņa būs dzemdējusi.

Sievai tika doti divi lielā ērgļa spārni, lai tā varētu skriet tuksnesī savā vietā, kur viņas dzīvība, prom no čūskas acīm, tiek uzturēta laiku un laikus un puslaiku. Un čūska izlaida no savas mutes ūdeni kā upi sievai pakaļ, lai to aizpludinātu. Bet zeme nāca sievai palīgā, atvērdama savu muti un aprīdama no pūķa mutes izlaisto upi.