Un Dāvids sacīja Abišajam un visiem saviem kalpiem: „Redzi, mans paša dēls, kas cēlies no maniem gurniem, tagad tīko pēc manas dzīvības, ko tad nu vēl lai nedara šis benjamīnietis! Ļaujiet tam, lai viņš lādas, jo tas Kungs viņam to ir licis!
Varbūt, ka tas Kungs mani uzlūkos manā postā un šodien jau pārvērtīs viņa lāstu man par svētību.“