Latvian - Latvijas Bībeles biedrība, 2012 (NT) Non-Drama

Latvian - Latvijas Bībeles biedrība, 2012 (NT)

New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.

Agri no rīta visi virspriesteri un tautas vecajie pieņēma lēmumu Jēzu nonāvēt; sasējuši Jēzu, viņi nodeva to zemes pārvaldniekam Pilātam.

Kad Jūda, viņa nodevējs, redzēja, ka Jēzus notiesāts uz nāvi, viņš, sirdsapziņas mocīts, aiznesa atpakaļ virspriesteriem un vecajiem trīsdesmit sudraba gabalus, sacīdams: “Esmu grēkojis, nododams nevainīgas asinis.” Bet tie atbildēja: “Kāda mums gar to daļa, skaties pats.” Jūda, nometis naudu templī, aizgāja un pakārās. Virspriesteri paņēma naudu un sacīja: “Nav atļauts to likt tempļa ziedojumu lādē, jo tā ir asins nauda.” Tad tie nolēma par šo naudu nopirkt podnieka tīrumu, kur apglabāt svešiniekus. Tādēļ šo tīrumu sauc par Asins tīrumu līdz pat šai dienai. Tad arī piepildījās, ko Kungs caur pravieti Jeremiju ir sacījis: un tie saņēma trīsdesmit sudraba naudas gabalus, maksu, ko Israēla bērni bija noteikuši par viņu, un atdeva to par podnieka tīrumu, kā Kungs man bija pavēlējis.


Tad Jēzus tika atvests pārvaldnieka priekšā, un tas viņam jautāja: “Vai tu esi jūdu Ķēniņš?” Jēzus teica: “Tu to saki.” Bet uz apsūdzībām, ko pret viņu cēla virspriesteri un vecajie, viņš neatbildēja nekā. Tad Pilāts viņam sacīja: “Vai tu nedzirdi, kā tie tevi apsūdz?” Uz to Jēzus neatbildēja ne vārda, tā ka pārvaldnieks ļoti brīnījās.


Pārvaldniekam bija paradums uz svētkiem atlaist vienu apcietināto, to, kuru ļaužu pūlis vēlējās. Tobrīd viņam cietumā bija kāds sevišķi pazīstams noziedznieks, vārdā Baraba. Kad ļaudis sapulcējās, Pilāts tiem jautāja: “Kuru jūs gribat, lai es jums atlaižu? Barabu vai Jēzu, kuru sauc par Kristu?” Pilāts saprata, ka tie viņu bija nodevuši skaudības dēļ. Bet, kad Pilāts sēdēja soģa krēslā, viņa sieva sūtīja viņam ziņu: “Nenodari neko šim taisnajam, es šonakt sapnī daudz cietu viņa dēļ.” Bet virspriesteri un vecajie pārliecināja ļaužu pūli, lai tie lūdz atlaist Barabu, bet Jēzu lai nodod nāvē. Tad pārvaldnieks jautāja ļaudīm: “Kuru no šiem diviem jūs gribat, lai es jums atlaižu?” Tie sauca: “Barabu.” Pilāts jautāja tiem: “Ko lai es daru ar Jēzu, kuru sauc par Kristu?” Tie visi sauca: “Lai viņu sit krustā!” Viņš jautāja: “Ko gan viņš sliktu darījis?” Tad tie kliedza vēl skaļāk: “Lai sit krustā!” Kad Pilāts redzēja, ka viņš nekā nevar panākt, bet troksnis top arvien lielāks, viņš ņēma ūdeni un mazgāja rokas ļaužu pūļa priekšā, teikdams: “Es esmu nevainīgs pie šā taisnā asinīm, skatieties jūs paši.” Visi ļaudis sauca: “Viņa asinis lai ir uz mums un mūsu bērniem!” Tad Pilāts tiem atlaida Barabu, bet Jēzu nodeva šaustīt un sist krustā.


Pilāta karavīri aizveda Jēzu uz pārvaldnieka pili. Jēzum apkārt sapulcējās visa sardzes nodaļa. Tie viņu izģērba un aplika viņam purpura apmetni. Nopinuši ērkšķu vainagu, tie uzlika viņam to galvā, deva viņam niedri labajā rokā un, mezdamies viņa priekšā ceļos, viņu izsmēja: “Esi sveicināts, jūdu Ķēniņ!” Tie spļāva uz viņu, ņēma niedri un sita viņam pa galvu. Kad tie bija par viņu izņirgājušies, tie novilka viņam apmetni un apvilka viņa paša drēbes, un aizveda viņu, lai sistu krustā.


Ejot ārā, tie satika kādu vīru no Kirēnes, vārdā Sīmanis. Viņi piespieda to nest Jēzus krustu. Nonākuši tajā vietā, ko sauc par Golgātu – kas nozīmē Galvaskausa vieta –, tie deva viņam vīnu, sajauktu ar žulti; viņš pagaršoja to, bet negribēja dzert. Kad tie bija viņu piesituši krustā, tie izdalīja viņa drēbes, mezdami par tām kauliņus. Tad tie apsēdās turpat un viņu apsargāja. Virs viņa galvas tie piestiprināja uzrakstu par viņa vainu: “Šis ir Jēzus, jūdu Ķēniņš.” Tad divi laupītāji kopā ar viņu tika piesisti krustā, viens viņam pa labo, otrs pa kreiso roku. Bet tie, kas gāja garām, zaimoja viņu, galvu grozīdami, un teica: “Tu, tempļa nojaucējs un uzcēlējs trijās dienās! Glāb nu pats sevi; ja tu esi Dieva Dēls, kāp zemē no krusta!” Tāpat arī virspriesteri līdz ar rakstu mācītājiem un vecajiem ņirgājās par viņu: “Citus viņš glāba, bet pats sevi nevar izglābt. Ja viņš ir Israēla ķēniņš, lai nokāpj tagad zemē no krusta, un mēs viņam ticēsim. Viņš paļāvās uz Dievu; lai Dievs viņu tagad izglābj, ja grib. Viņš taču sacīja: es esmu Dieva Dēls.” Tāpat arī laupītāji, kas kopā ar viņu bija krustā sisti, zaimoja viņu.


Tumsa pārklāja zemi no sestās līdz devītajai stundai, un pēc šīm trim stundām Jēzus sauca skaļā balsī: “ Ēli, Ēli, lamā sabahtani! ” Tas nozīmē: “ Mans Dievs, mans Dievs, kādēļ tu mani esi atstājis! ” Daži no tiem, kas tur stāvēja, to dzirdēdami, sacīja: “Šis sauc Eliju!” Tad kāds no viņiem, pieskrējis klāt un paņēmis sūkli, iemērca to etiķī un, uzspraudis to uz niedres, sniedza viņam padzerties. Bet pārējie teica: “Pag, redzēsim, vai Elija nāks viņu glābt.” Tad Jēzus atkal iekliedzās skaļā balsī un nomira. Un, redzi, tempļa priekškars tika pārplēsts divās daļās no augšas līdz apakšai, un zeme trīcēja un klintis sašķēlās. Kapi tika atdarīti un daudzu svēto miesas, kas dusēja, augšāmceltas. Tie izgāja no kapiem pēc viņa augšāmcelšanās, nāca svētajā pilsētā un daudziem parādījās. Bet centurions un tie, kas kopā ar viņu sargāja Jēzu, redzēdami zemestrīci un visu, kas notiek, ļoti sabijās un teica: “Patiesi šis bija Dieva Dēls!” Tur bija arī daudz sieviešu, kas skatījās no tālienes. Viņas bija sekojušas Jēzum no Galilejas un viņam kalpojušas. Starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba un Jāzepa māte, un Zebedeja dēlu māte.


Vakaram iestājoties, atnāca kāds bagāts cilvēks no Arimatejas, vārdā Jāzeps, kas arī bija Jēzus māceklis. Tas devās pie Pilāta un lūdza Jēzus miesas. Pilāts pavēlēja tās viņam atdot. Jāzeps, paņēmis Jēzus miesas, ietina tās tīrā linu audeklā un ielika savā jaunajā kapā, kas bija izcirsts klintī, un, aizvēlis kapa ieejai priekšā lielu akmeni, aizgāja. Turpat bija arī Marija Magdalēna un otra Marija; tās sēdēja pretim kapam.

Nākamajā dienā pēc sagatavošanas dienas virspriesteri un farizeji sanāca pie Pilāta. Viņi sacīja: “Kungs, mēs atcerējāmies, ka šis krāpnieks, kad vēl bija dzīvs, sacīja: pēc trim dienām es augšāmcelšos. Tādēļ pavēli kapu apsargāt līdz trešajai dienai, ka viņa mācekļi neatnāk un neizzog viņu un nestāsta ļaudīm, ka viņš augšāmcēlies no mirušajiem; šī pēdējā krāpšana būs ļaunāka par iepriekšējo.” Pilāts tiem teica: “Jums ir sargi, ejiet un sargājiet, kā paši zināt.” Viņi aizgāja un drošības dēļ apzīmogoja kapa akmeni un pielika sargus.

सुनें - Mateja 27