Latvian - Latvijas Bībeles biedrība, 2012 (NT) Non-Drama

Latvian - Latvijas Bībeles biedrība, 2012 (NT)

<div class="version vid3197 iso6393lvs" data-vid="3197" data-iso6393="lvs">
 <div class="book bkJHN">
 <div class="chapter ch11" data-usfm="JHN.11">
 <div class="label">11</div><div class="s">L&#257;cara n&#257;ve</div><div class="p"> 1 # 
 Lk 10:38&#8211;39
 Bija k&#257;ds nevesels &#8211; L&#257;cars no B&#275;tanijas, no ciema, kur dz&#299;voja Marija un vi&#326;as m&#257;sa Marta. 2#J&#326; 12:3Marija bija t&#257;, kas Kungu bija svaid&#299;jusi ar smar&#382;&#299;g&#257;m e&#316;&#316;&#257;m un vi&#326;a k&#257;jas ar saviem matiem &#382;&#257;v&#275;jusi. T&#257;s br&#257;lis L&#257;cars bija saslimis. 3Tad m&#257;sas lika nodot J&#275;zum zi&#326;u, sac&#299;damas: &#8220;Kungs, redzi, tas, ko tu m&#299;li, ir slims.&#8221; 4J&#275;zus, to dzird&#275;jis, teica: &#8220;&#352;&#299; slim&#299;ba nav uz n&#257;vi, bet Dievam par godu, lai Dieva D&#275;ls caur to tiktu pagodin&#257;ts.&#8221; 5J&#275;zus m&#299;l&#275;ja Martu, t&#257;s m&#257;su un L&#257;caru. 6Kad nu vi&#326;&#353; dzird&#275;ja, ka L&#257;cars ir sasirdzis, tad vi&#326;&#353; v&#275;l divas dienas uzkav&#275;j&#257;s taj&#257; viet&#257;, kur bija. 7P&#275;c tam vi&#326;&#353; sac&#299;ja m&#257;cek&#316;iem: &#8220;Iesim atkal uz J&#363;deju!&#8221; 8M&#257;cek&#316;i vi&#326;am sac&#299;ja: &#8220;Rabi, j&#363;di nupat v&#275;l grib&#275;ja tevi nom&#275;t&#257;t akme&#326;iem, un tu atkal ej turp!&#8221; 9J&#275;zus atbild&#275;ja: &#8220;Vai tad nav divpadsmit stundu dienai? Ja k&#257;ds staig&#257; dien&#257;, tas nekl&#363;p, jo tas redz &#353;&#299;s pasaules gaismu. 10Bet, ja k&#257;ds staig&#257; nakt&#299;, tas kl&#363;p, jo vi&#326;&#257; nav gaismas.&#8221; 11To pateicis, vi&#326;&#353; tiem sac&#299;ja t&#257;l&#257;k: &#8220;L&#257;cars, m&#363;su draugs, ir iemidzis, un es dodos, lai vi&#326;u pamodin&#257;tu.&#8221; 12Vi&#326;a m&#257;cek&#316;i tam sac&#299;ja: &#8220;Kungs, ja vi&#326;&#353; ir iemidzis, vi&#326;&#353; k&#316;&#363;s vesels.&#8221; 13J&#275;zus gan bija run&#257;jis par vi&#326;a n&#257;vi, bet tie dom&#257;ja, ka vi&#326;&#353; run&#257; par gul&#275;&#353;anu mieg&#257;. 14Tad J&#275;zus vi&#326;iem sac&#299;ja tie&#353;i: &#8220;L&#257;cars ir nomiris! 15Es priec&#257;jos j&#363;su d&#275;&#316;, ka manis tur nebija, lai j&#363;s tic&#275;tu. Bet iesim pie vi&#326;a!&#8221; 16Tad Toms, saukts Dv&#299;nis, sac&#299;ja p&#257;r&#275;jiem m&#257;cek&#316;iem: &#8220;Ejam ar&#299; m&#275;s, lai mirtu kop&#257; ar vi&#326;u!&#8221;</div><div class="s">Kristus ir aug&#353;&#257;mcel&#353;an&#257;s un dz&#299;v&#299;ba</div><div class="p"> 17Nog&#257;jis J&#275;zus atrod L&#257;caru jau &#269;etras dienas gu&#316;am kap&#257;. 18Bet B&#275;tanija bija tuvu pie Jeruz&#257;lemes &#8211; apm&#275;ram piecpadsmit stadiju#11:18 Apm&#275;ram tr&#299;s kilometri.. 19Daudzi j&#363;di bija n&#257;ku&#353;i pie Martas un Marijas mierin&#257;t t&#257;s br&#257;&#316;a d&#275;&#316;. 20Kad Marta dzird&#275;ja, ka J&#275;zus n&#257;k, t&#257; izg&#257;ja vi&#326;am pret&#299;, bet Marija palika s&#275;&#382;am m&#257;j&#257;s. 21Marta sac&#299;ja J&#275;zum: &#8220;Kungs, ja tu b&#363;tu bijis &#353;eit, mans br&#257;lis neb&#363;tu nomiris. 22Bet ar&#299; tagad es zinu: lai ko tu l&#363;gtu no Dieva, Dievs tev dos.&#8221; 23J&#275;zus vi&#326;ai sac&#299;ja: &#8220;Tavs br&#257;lis aug&#353;&#257;mcelsies!&#8221; 24Marta sac&#299;ja: &#8220;Zinu, ka vi&#326;&#353; aug&#353;&#257;mcelsies, kad b&#363;s aug&#353;&#257;mcel&#353;an&#257;s pastar&#257; dien&#257;.&#8221; 25Tad J&#275;zus vi&#326;ai sac&#299;ja: &#8220;ES ESMU aug&#353;&#257;mcel&#353;an&#257;s un dz&#299;v&#299;ba. Kas tic uz mani, tas dz&#299;vos, kaut ar&#299; vi&#326;&#353; mirtu! 26Un katrs, kas dz&#299;vo un tic man, nemirs nem&#363;&#382;am! Vai tu tici tam?&#8221; 27Vi&#326;a sac&#299;ja: &#8220;J&#257;, Kungs, es ticu, ka tu esi Kristus, Dieva D&#275;ls, kas n&#257;k pasaul&#275;.&#8221;</div><div class="s">J&#275;zus raud pie L&#257;cara kapa</div><div class="p"> 28To pateikusi, vi&#326;a aizg&#257;ja, pasauca savu m&#257;su Mariju un tai slepus sac&#299;ja: &#8220;Skolot&#257;js ir kl&#257;t un sauc tevi!&#8221; 29Vi&#326;a, to dzird&#275;jusi, t&#363;l&#299;t piec&#275;l&#257;s un g&#257;ja pie vi&#326;a. 30J&#275;zus v&#275;l nebija ien&#257;cis ciem&#257;, bet kav&#275;j&#257;s tan&#299; viet&#257;, kur Marta vi&#326;u bija satikusi. 31Tad nu j&#363;di, kas bija nam&#257; un mierin&#257;ja Mariju, redz&#275;dami, ka vi&#326;a &#257;tri piece&#316;as un iziet, sekoja vi&#326;ai, dom&#257;dami, ka vi&#326;a iet uz kapu, lai tur raud&#257;tu. 32Kad Marija non&#257;ca tur, kur bija J&#275;zus, un vi&#326;u ieraudz&#299;ja, t&#257; krita vi&#326;am pie k&#257;j&#257;m, sac&#299;dama: &#8220;Kungs, ja tu b&#363;tu bijis &#353;eit, tad mans br&#257;lis neb&#363;tu nomiris.&#8221; 33Kad J&#275;zus redz&#275;ja raudam vi&#326;u un ar&#299; tos j&#363;dus, kas bija atn&#257;ku&#353;i l&#299;dz ar vi&#326;u, vi&#326;&#353;, gar&#257; aizgr&#257;bts, satraukti teica: 34&#8220;Kur j&#363;s vi&#326;u esat noliku&#353;i?&#8221; Tie vi&#326;am atbild&#275;ja: &#8220;Kungs, n&#257;c un skaties!&#8221; 35J&#275;zus raud&#257;ja. 36Tad j&#363;di sac&#299;ja: &#8220;Redzi, k&#257; vi&#326;&#353; to m&#299;l&#275;ja!&#8221; 37Da&#382;i no vi&#326;iem teica: &#8220;Vai vi&#326;&#353;, kur&#353; aklajam atdar&#299;ja acis, nevar&#275;ja izdar&#299;t t&#257;, lai ar&#299; &#353;is nenomirtu?&#8221;</div><div class="s">L&#257;cara atdz&#299;vin&#257;&#353;ana</div><div class="p"> 38Tad J&#275;zus, v&#275;l aizvien aizgr&#257;bts, n&#257;k uz kapu. T&#257; bija ala, kurai priek&#353;&#257; bija nolikts akmens. 39J&#275;zus sac&#299;ja: &#8220;Noceliet akmeni!&#8221; Marta, miru&#353;&#257; m&#257;sa, vi&#326;am sac&#299;ja: &#8220;Kungs, vi&#326;&#353; jau o&#382;, jo ir jau ceturt&#257; diena.&#8221; 40J&#275;zus vi&#326;ai sac&#299;ja: &#8220;Vai es neteicu tev: ja tu tic&#275;si, tu redz&#275;si Dieva god&#299;bu?&#8221; 41Tad tie noc&#275;la akmeni. Un J&#275;zus, pac&#275;lis acis aug&#353;up, teica: &#8220;T&#275;vs, pateicos tev, ka tu mani uzklaus&#299;ji! 42Es zin&#257;ju, ka tu mani vienm&#275;r uzklausi, bet to es sac&#299;ju &#353;&#299; &#316;au&#382;u p&#363;&#316;a d&#275;&#316;, kas visapk&#257;rt, &#8211; lai vi&#326;i tic&#275;tu, ka tu mani esi s&#363;t&#299;jis.&#8221; 43To teicis, vi&#326;&#353; varen&#257; bals&#299; sauca: &#8220;L&#257;car, n&#257;c &#257;r&#257;!&#8221; 44Un miru&#353;ais izn&#257;ca &#8211; k&#257;jas un rokas tam bija saist&#299;tas sait&#275;m un seja apt&#299;ta ar sviedrautu. Tad J&#275;zus &#316;aud&#299;m sac&#299;ja: &#8220;Atraisiet vi&#326;u un &#316;aujiet vi&#326;am iet!&#8221;</div><div class="s">J&#363;du l&#275;mums nogalin&#257;t J&#275;zu</div><div class="p"> 45Daudzi j&#363;di, kas bija atn&#257;ku&#353;i pie Marijas, ieraudz&#299;ju&#353;i, ko vi&#326;&#353; ir izdar&#299;jis, s&#257;ka vi&#326;am tic&#275;t. 46Bet da&#382;i no vi&#326;iem nog&#257;ja pie farizejiem un izst&#257;st&#299;ja, ko J&#275;zus bija dar&#299;jis. 47Tad virspriesteri un farizeji sasauca sinedriju un sprieda: &#8220;Ko lai dar&#257;m? &#352;is cilv&#275;ks dara daudzas z&#299;mes. 48Ja m&#275;s vi&#326;am t&#257; &#316;ausim, tad visi tic&#275;s vi&#326;am, un atn&#257;ks romie&#353;i un at&#326;ems mums gan &#353;o vietu, gan tautu.&#8221; 49Viens no vi&#326;iem &#8211; Kajafa, t&#257; gada augstais priesteris &#8211; tiem sac&#299;ja: &#8220;J&#363;s nek&#257; nezin&#257;t, 50un j&#363;s nesaprotat, ka ir lab&#257;k, ja viens cilv&#275;ks mirst par daudziem, nek&#257; visa tauta iet boj&#257;.&#8221; 51To vi&#326;&#353; nesac&#299;ja no sevis, bet, b&#363;dams t&#257; gada augstais priesteris, pravietoja, ka J&#275;zum b&#363;s j&#257;mirst par tautu. 52Un ne vien par &#353;o tautu, bet ar&#299; t&#257;d&#275;&#316;, lai izkl&#299;din&#257;tos Dieva b&#275;rnus sav&#257;ktu vienkop. 53Tad nu no &#353;&#299;s dienas tie nosprieda vi&#326;u nokaut. 54J&#275;zus vairs atkl&#257;ti nestaig&#257;ja starp j&#363;diem, bet aizg&#257;ja no turienes uz vietu net&#257;lu no tuksne&#353;a, uz pils&#275;tu, v&#257;rd&#257; Efraima, un palika tur kop&#257; ar m&#257;cek&#316;iem. 55J&#363;du Pashas sv&#275;tki bija tuvu, un daudzi no laukiem ierad&#257;s Jeruz&#257;lem&#275; pirms sv&#275;tkiem, lai &#353;&#311;&#299;st&#299;tos. 56Tie mekl&#275;ja J&#275;zu un, templ&#299; st&#257;v&#275;dami, run&#257;ja sav&#257; starp&#257;: &#8220;K&#257; j&#363;s dom&#257;jat? Vai tad vi&#326;&#353; tie&#353;&#257;m neatn&#257;ks uz sv&#275;tkiem?&#8221; 57Bet virspriesteri un farizeji bija izdevu&#353;i pav&#275;li, lai katrs, kas zina, kur vi&#326;&#353; ir, vi&#326;u uzr&#257;da, lai var&#275;tu vi&#326;u apcietin&#257;t.</div>
 </div>
 </div>
</div>

New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.

Bija kāds nevesels – Lācars no Bētanijas, no ciema, kur dzīvoja Marija un viņas māsa Marta. Marija bija tā, kas Kungu bija svaidījusi ar smaržīgām eļļām un viņa kājas ar saviem matiem žāvējusi. Tās brālis Lācars bija saslimis. Tad māsas lika nodot Jēzum ziņu, sacīdamas: “Kungs, redzi, tas, ko tu mīli, ir slims.” Jēzus, to dzirdējis, teica: “Šī slimība nav uz nāvi, bet Dievam par godu, lai Dieva Dēls caur to tiktu pagodināts.” Jēzus mīlēja Martu, tās māsu un Lācaru. Kad nu viņš dzirdēja, ka Lācars ir sasirdzis, tad viņš vēl divas dienas uzkavējās tajā vietā, kur bija. Pēc tam viņš sacīja mācekļiem: “Iesim atkal uz Jūdeju!” Mācekļi viņam sacīja: “Rabi, jūdi nupat vēl gribēja tevi nomētāt akmeņiem, un tu atkal ej turp!” Jēzus atbildēja: “Vai tad nav divpadsmit stundu dienai? Ja kāds staigā dienā, tas neklūp, jo tas redz šīs pasaules gaismu. Bet, ja kāds staigā naktī, tas klūp, jo viņā nav gaismas.” To pateicis, viņš tiem sacīja tālāk: “Lācars, mūsu draugs, ir iemidzis, un es dodos, lai viņu pamodinātu.” Viņa mācekļi tam sacīja: “Kungs, ja viņš ir iemidzis, viņš kļūs vesels.” Jēzus gan bija runājis par viņa nāvi, bet tie domāja, ka viņš runā par gulēšanu miegā. Tad Jēzus viņiem sacīja tieši: “Lācars ir nomiris! Es priecājos jūsu dēļ, ka manis tur nebija, lai jūs ticētu. Bet iesim pie viņa!” Tad Toms, saukts Dvīnis, sacīja pārējiem mācekļiem: “Ejam arī mēs, lai mirtu kopā ar viņu!”

Nogājis Jēzus atrod Lācaru jau četras dienas guļam kapā. Bet Bētanija bija tuvu pie Jeruzālemes – apmēram piecpadsmit stadiju. Daudzi jūdi bija nākuši pie Martas un Marijas mierināt tās brāļa dēļ. Kad Marta dzirdēja, ka Jēzus nāk, tā izgāja viņam pretī, bet Marija palika sēžam mājās. Marta sacīja Jēzum: “Kungs, ja tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu nomiris. Bet arī tagad es zinu: lai ko tu lūgtu no Dieva, Dievs tev dos.” Jēzus viņai sacīja: “Tavs brālis augšāmcelsies!” Marta sacīja: “Zinu, ka viņš augšāmcelsies, kad būs augšāmcelšanās pastarā dienā.” Tad Jēzus viņai sacīja: “ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība. Kas tic uz mani, tas dzīvos, kaut arī viņš mirtu! Un katrs, kas dzīvo un tic man, nemirs nemūžam! Vai tu tici tam?” Viņa sacīja: “Jā, Kungs, es ticu, ka tu esi Kristus, Dieva Dēls, kas nāk pasaulē.”

To pateikusi, viņa aizgāja, pasauca savu māsu Mariju un tai slepus sacīja: “Skolotājs ir klāt un sauc tevi!” Viņa, to dzirdējusi, tūlīt piecēlās un gāja pie viņa. Jēzus vēl nebija ienācis ciemā, bet kavējās tanī vietā, kur Marta viņu bija satikusi. Tad nu jūdi, kas bija namā un mierināja Mariju, redzēdami, ka viņa ātri pieceļas un iziet, sekoja viņai, domādami, ka viņa iet uz kapu, lai tur raudātu. Kad Marija nonāca tur, kur bija Jēzus, un viņu ieraudzīja, tā krita viņam pie kājām, sacīdama: “Kungs, ja tu būtu bijis šeit, tad mans brālis nebūtu nomiris.” Kad Jēzus redzēja raudam viņu un arī tos jūdus, kas bija atnākuši līdz ar viņu, viņš, garā aizgrābts, satraukti teica: “Kur jūs viņu esat nolikuši?” Tie viņam atbildēja: “Kungs, nāc un skaties!” Jēzus raudāja. Tad jūdi sacīja: “Redzi, kā viņš to mīlēja!” Daži no viņiem teica: “Vai viņš, kurš aklajam atdarīja acis, nevarēja izdarīt tā, lai arī šis nenomirtu?”

Tad Jēzus, vēl aizvien aizgrābts, nāk uz kapu. Tā bija ala, kurai priekšā bija nolikts akmens. Jēzus sacīja: “Noceliet akmeni!” Marta, mirušā māsa, viņam sacīja: “Kungs, viņš jau ož, jo ir jau ceturtā diena.” Jēzus viņai sacīja: “Vai es neteicu tev: ja tu ticēsi, tu redzēsi Dieva godību?” Tad tie nocēla akmeni. Un Jēzus, pacēlis acis augšup, teica: “Tēvs, pateicos tev, ka tu mani uzklausīji! Es zināju, ka tu mani vienmēr uzklausi, bet to es sacīju šī ļaužu pūļa dēļ, kas visapkārt, – lai viņi ticētu, ka tu mani esi sūtījis.” To teicis, viņš varenā balsī sauca: “Lācar, nāc ārā!” Un mirušais iznāca – kājas un rokas tam bija saistītas saitēm un seja aptīta ar sviedrautu. Tad Jēzus ļaudīm sacīja: “Atraisiet viņu un ļaujiet viņam iet!”

Daudzi jūdi, kas bija atnākuši pie Marijas, ieraudzījuši, ko viņš ir izdarījis, sāka viņam ticēt. Bet daži no viņiem nogāja pie farizejiem un izstāstīja, ko Jēzus bija darījis. Tad virspriesteri un farizeji sasauca sinedriju un sprieda: “Ko lai darām? Šis cilvēks dara daudzas zīmes. Ja mēs viņam tā ļausim, tad visi ticēs viņam, un atnāks romieši un atņems mums gan šo vietu, gan tautu.” Viens no viņiem – Kajafa, tā gada augstais priesteris – tiem sacīja: “Jūs nekā nezināt, un jūs nesaprotat, ka ir labāk, ja viens cilvēks mirst par daudziem, nekā visa tauta iet bojā.” To viņš nesacīja no sevis, bet, būdams tā gada augstais priesteris, pravietoja, ka Jēzum būs jāmirst par tautu. Un ne vien par šo tautu, bet arī tādēļ, lai izklīdinātos Dieva bērnus savāktu vienkop. Tad nu no šīs dienas tie nosprieda viņu nokaut. Jēzus vairs atklāti nestaigāja starp jūdiem, bet aizgāja no turienes uz vietu netālu no tuksneša, uz pilsētu, vārdā Efraima, un palika tur kopā ar mācekļiem. Jūdu Pashas svētki bija tuvu, un daudzi no laukiem ieradās Jeruzālemē pirms svētkiem, lai šķīstītos. Tie meklēja Jēzu un, templī stāvēdami, runāja savā starpā: “Kā jūs domājat? Vai tad viņš tiešām neatnāks uz svētkiem?” Bet virspriesteri un farizeji bija izdevuši pavēli, lai katrs, kas zina, kur viņš ir, viņu uzrāda, lai varētu viņu apcietināt.

Ακρόαση Jāņa 11