Apostolu Dorbi 13

XIII.

Pōvula un Barnabas misiju ceļōjums.

1Antiochijas bazneicā beja pravīši un mōceitōji, un storp tim Barnabas, Seimaņs, kuru sauc Niger, Lucijs nu Cyrenes, tetrarcha Eroda leidzaudzis Manaens un Sauls. 2Kad jī Dīvam upurēja un gavēja, Svātais Gors jim saceja: Barnabu un Saulu atškirit Maņ tam uzdavumam, dēļ kura Es jūs paaicynōju. 3Tad jī, gavādami un lyugdamīs, uzlyka uz tim rūkas un palaide tūs īt.#13:3 Barnabu un Pōvulu caur rūku uzlikšonu īsvēteja par veiskupim.

4Svātō Gora syuteiti, jī aizgōja uz Seleuciju un nu turīnes aizbrauce uz Cypru. 5Īgōjuši Salaminā, jī sludynōja Dīva vōrdu jūdu synagogōs. Jōņs pi jim beja kai paleigs. 6Apstaigojūt vysu solu leidz pat Pafai, jī atroda vīnu cylvāku būri, vyltu pravīti, jūdu, vōrdā Bariesu, 7kurs beja reizē ar vīnu saprateigu cylvāku, — pōrvaļdnīku Sergiju Paulu. Tys, paaicynōjis Barnabu un Saulu, gribēja dzērdēt Dīva vōrdu. 8Bet jim pretōjōs būrs Elimass — tai ir tulkojams jō vōrds — un ceņtēs pōrvaļdnīku nu ticeibas atturēt.#13:8 Elimass — mōceitais, gudrais. 9Bet Sauls, kurs ir ari Pōvuls, Svātō Gora piļdeits, pasavēris uz jō, 10saceja: Ak pylnais vysaidas viļteibas un vysaidas naganteibas, valna bārns, ikvīnas taisneibas īnaidnīks, vai tu napōrstōsi krystōt taisnūs Kunga ceļus? 11Un tagad, raug, Kunga rūka nōks par tevi: tu paliksi okls un kaidu laiku vairs naredzēsi saules!

Un tyuleņ jū apjēme timseiba un tymsums, un jys tausteja ap sevi, maklādams, kas jū vastu aiz rūkas.#13:11 Kaidu laiku — cikom atsagrīzsi. #13:11 Placs — spāka symbols. 12Tad pōrvaļdnīks, nūtykumu radzādams, īticēja un breinōjōs par Kunga mōceibu.

13Izejūt nu Pafas, Pōvuls un tī, kas ar jū beja, devēs Pamfilijā uz Pergu. Bet Jōņs, nu jim atsaškeiris, aizgōja atpakaļ uz Jeruzalemu. 14Un jī, pōrgōjuši Pergai cauri, aizgōja uz Pyzydijas Antiochiju. Tur sabata dīnā jī, īgōjuši synagogā, atsasāda. 15Pēc lykuma un pravīšu pōrlaseišonas synagogas prīkšnīki lyka jim saceit: Veiri, brōli, jo jums ir kaidi pamūdynojūši vōrdi dēļ ļaudim, — runojit.

16Pōvuls pīsacēle un, pamōvis ar rūku, saceja: Izraeļa veiri un jyus, kas beistatēs Dīva, klausitēs. 17Izraeļa tautas Dīvs izvēlēja myusu tāvus un svešajā molā Egiptē padareja jūs par lelu tautu. 18Ar spēceigu placu jūs nu turīnes izvedis, četrudesmit godu uzturēja tuksnesī. 19Kanaana zemē iznycynojūt septeņas tautas, jim sadaleja tūs zemi. 20Tai beja daudz moz četri simti pīcdesmit godu. Vēļōk leidz pravīšam Samueļam deve jim tīsnešus. 21Bet nu tō laika jī lyudze kēneņa, un Dīvs jim īdeve Saulu, Kisa dālu, cylvāku nu Benjamiņa ciļts, četrudesmit godim. 22Pēc tam, kad tū beja atmetis, īcēle jim par kēneņu Davidu. Par šytū Jys līcynōja: Es atrodu veiru pa sovai sirdei, Davidu, Jesse dālu; jys vysu, kū Es grybu, izpiļdeis. 23Saskaņā ar sovu sūlejumu Dīvs nu šytōs ciļtis izmūdynōja Izraeļam Pesteitōju Jezu. 24Pyrms jō uzastōšonas Jōņs vysai Izraeļa tautai sludynōja grāku vaidēšonas kristeibu. 25Sovu uzdavumu beidzis, Jōņs atsasauce: Es naasmu tys, par kuru jyus mani skaitot. Bet raug, Tys nōks pēc manis, un es naasmu cīneigs jō kōju apava izraiseit.

26Veiri, brōli! Abraama ciļts bārni un jyus, kas beistates Dīva! Mums šei pesteišonas ziņa ir nōkuse. 27Tī, kas dzeivoj Jeruzalemā, un tūs vērsinīki Jezu naatzyna, un tūs pravīša vōrdus, kuri iksabatā teik laseiti, Jū nūtīsojūt, izpiļdeja. 28Lai gon pi Jō nikaidas nōvi peļnūšas vaiņas naatroda, tūmār nu Pilata Jam nōves pīpraseja. 29Pēc tam, kad vyss izapiļdeja, kas par Jū beja raksteits, nūjāmuši Jū nu kūka, īlyka kopā. 30Bet Dīvs Jū nu myrūnim pīcēle. 31Jys vairōkas dīnas pasarōdeja tim, kas Jam leidza nu Galilejas uz Jeruzalemu beja atgōjuši, kuri tagad pi tautas ir Jō līcinīki. 32Un mes sludynojam tū prīceigū ziņu, ka Dīvs tūs sūlejumus, kurus tāvim beja devis, mums, jūs bārnim, pīceļūt augšam Jezu, izpiļdeja. 33Tai pat stōv raksteits ūtrajā psaļmā:

Tu esi muns Dāls,

Es tevi šudiņ dzemdeju.

34Un, kad Jū pīcēle nu myrūnim kai taidu, kas izniceibai vairs napasadūs, Jys pasaceja: Es dūšu jums tū svātū, eistū Davida montu.#13:34 Svātais, eistais monts ir apsūlejums, ka nu jō pēcnōcējim atīs Pesteitōjs. 35Tōpēc ari cytur Jys soka: Sovam Svātajam izniceibas redzēt Tu naļausi. 36Bet Davids, pēc sovā myužā Dīva vaļas izpiļdeišonas, nūmyra. Jys tyka pīvīnōts sovim tāvim un izniceibu redzēja. 37Bet tys, kuru Dīvs pīcēle augšam, izniceibas naredzēja.

38Veiri, brōli, lai tys jums ir zynoms, ka caur šytū jums teik sludynōta grāku atlaisšona. 39Nu vysa, nu kō jyus caur Moizeša lykumu navarējot tikt atbreivōti, caur Jū ikvīns, kas tic, tiks atbreivōts. 40Tōpēc uzmonit, ka uz jums naatsateiktu tys, kū soka pravīši: 41Raugit, jyus, nycynōtōji, breinojitēs un neikstit, jo Es izdareišu jyusu dīnōs lītu, kurai jyus naticēsit, jo jums ari sludynōtu.

42Izejūt ōrā, jō lyudze, lai ari nōkūšajā sabatā jim par šom lītom runōtu. 43Sasalasejušajim izkleistūt, daudzejī nu jūdim un dīvbaileigajim prozelitim Pōvulam un Barnabai gōja leidza; tī jūs pamūdynōja, lai pastōvātu Dīva žēlesteibā.

44Nōkūšajā sabatā natōļ vyss mīsts sasalaseja, lai dzērdātu Dīva vōrdu. 45Radzādami ļaužu pulkus, jūdi aizadaga skaudeibā, runōja Pōvula vōrdim pretim un izteice zaimus. 46Bet Pōvuls un Barnabas drūšsirdeigi atbiļdēja: Tadei vajadzēja pyrmōk Dīva vōrdu sludynōt jums. Bet tai kai jyus tū atmatat un sevi myužeigai dzeivei skaitot par nacīneigim, raug, mes dūsimēs pi pogōnim. 47Ari Kungs mums pavēlēja: Es tevi pazeimōju pogōnim par gaismu, ka byutu jim pesteišonai leidz pat zemes molai.

48Šytū izdzērduši, pogōni prīcōjōs un slaveja Kunga vōrdu. Un kas myužeigai dzeivei beja pazeimōti, tī visi palyka ticeigi. 49Tai Kunga vōrds izaplateja pa vysu apgobolu. 50Bet jūdi uzbūdynōja padīveigōs un gūdeigōs sīvītes un mīsta vacōkūs. Tad sōce Pōvulu un Barnabu vojōt un jūs nu sovas apkōrtnes padzyna. 51Tad, nūkratejuši nu sovom kōjom putekli pret jim, jī aizgōja uz Ikoniju.#13:51 Ikonija — Mozazijas mīsts. 52Bet mōcekli beja piļni prīcas un Svātō Gora.

Currently Selected:

Apostolu Dorbi 13: LGT

Highlight

Copy