Chɛ̄nɛ̍se̍ē 39:11-12
Chɛ̄nɛ̍se̍ē 39:11-12 YM
Kɛ̍ ō wa̍ a̍ pāa̍le̍ pi᷅lɛ̍, pāa̍le̍ le̍ŋ chūa̍a̍ ho̍ō pūa̍a̍ ndūāā bu̍ɛ̍īyāa̍ to̍sā wa̍llo̍ chīɛ̄ī ni̍ŋ nda̍ ā ve̍ chi̍ɛ̍ī ni̍ŋ te̍. Mi̍ Chōo̍sɛ̍ lūɛ̄ī wa̍li̍ ndu̍ o̍o̍ nɔ̍ le̍ tōsāa̍ wo̍ tōsāa̍. Mɛ̄ɛ̍ o̍ lu̍ɛ̍ī wa̍llo̍, mi̍ la̍nɔ̍ɔ̍ wāna̍ ndɔ̄ bɛ̍ndōo̍ ō kɔ̍ sa̍ā ndu̍ dōmāa̍ lēkɔ̄ɔ̍, mbo̍ dīmūl ndu̍ āā, “Hu̍ŋ ŋ̄ wa̍ na̍a̍ nūm.” Kɛ̍ mi̍ Chōo̍sɛ̍ hīālu᷄ŋ ndu̍, mbo̍ mɛ̄ī ndu̍ dōmāa̍ o̍ bā mbo̍ fūla᷄ŋ o̍ bɛ̍ɛ̄ a̍ kīlta̍ŋ.