Ja tu savu kāju savaldi sabatā un nedari, kas tev patīk, Manā svētā dienā, un ja tu dusas dienu nosauc par līksmību, par Tā Kunga svēto (dienu), kas cienījama, un tu tā viņu godā turi, ka nestaigā savus ceļus nedz ej pēc savas peļņas nedz runā liekus vārdus. Tad tu priecāsies iekš Tā Kunga, un Es tevi vadīšu pār zemes augstumiem, un Es tevi mielošu ar tava tēva Jēkaba mantību; jo Tā Kunga mute to runājusi.