1. Mozus 30
30
1Kad Rāhēle redzēja, ka viņa nevar Jēkabam dzemdēt, Rāhēle apskauda savu māsu un teica Jēkabam: “Gādā man dēlus, un, ja ne, tad es miršu!” 2Bet Jēkabs iesvilās dusmās pret Rāhēli un teica: “Vai es Dieva vietā, kas tavam klēpim liedzis augli?” 3Un viņa teica: “Re, mana kalpone Bilha, ej pie viņas, lai viņa dzemdē man uz ceļgaliem, un man būs dēls, kaut caur viņu!” 4Viņa deva tam savu kalponi Bilhu par sievu, un Jēkabs gāja pie tās. 5Un Bilha kļuva grūta un dzemdēja Jēkabam dēlu. 6Rāhēle teica: “Dievs mani gan ir notiesājis, bet ir arī mani sadzirdējis un devis man dēlu!” – tādēļ viņa to nosauca vārdā Dāns#30:6 Dāns (ebr. val.) – tiesāt.. 7Un Bilha, Rāhēles kalpone, atkal kļuva grūta un dzemdēja Jēkabam otru dēlu. 8Rāhēle teica: “Dieva cīkstiņu izcīkstēju un taču uzvarēju!” Un viņa to nosauca vārdā Naftālī#30:8 Fātal (ebr. val.) – cīkstēties.. 9Kad Lea redzēja, ka pati nedzemdēs, viņa ņēma savu kalponi Zilpu un deva to Jēkabam par sievu. 10Un Leas kalpone Zilpa dzemdēja Jēkabam dēlu. 11Lea teica: “Paveicās!” – un nosauca viņu vārdā Gāds#30:11 Gad (ebr. val.) – veikties.. 12Un Leas kalpone Zilpa dzemdēja Jēkabam otru dēlu. 13Un Lea teica: “Mana laime, nu sievas teiks, ka es laimīga!” – un viņa nosauca viņu vārdā Ašērs#30:13 Ašēr (ebr. val.) – laimīgs.. 14Kādā kviešu pļaujas dienā Rūbens atrada laukā mīlas ābolus#30:14 Dudajim (ebr. val.) – mandragora, seksuāli uzbudinošs augs.un atnesa tos savai mātei Leai. Un Rāhēle teica Leai: “Dod jel man kādu no tava dēla mīlas āboliem!” 15Bet viņa tai teica: “Vai tev vēl maz, ka tu paņēmi manu vīru, ka tu vēl ņemsi mana dēla mīlas ābolus?” Un Rāhēle teica: “Lai tad viņš šonakt guļ ar tevi par tava dēla mīlas āboliem!” 16Vakarā Jēkabs pārnāca no lauka, un Lea iznāca viņam pretī un teica: “Nāc pie manis, jo es tevi nolīgu par mana dēla mīlas āboliem!” Un tonakt viņš gulēja ar viņu. 17Un Dievs uzklausīja Leu, un viņa kļuva grūta un dzemdēja Jēkabam piekto dēlu. 18Un Lea teica: “Dievs deva man algu, jo es savam vīram devu savu kalponi!” Un viņa nosauca to vārdā Jisašhars#30:18 Sāhar (ebr. val.) – atalgot.. 19Un Lea atkal kļuva grūta un dzemdēja Jēkabam sesto dēlu. 20Un Lea teica: “Dievs man devis labu dāvanu – tagad mans vīrs godās mani, jo es viņam esmu dzemdējusi sešus dēlus!” Un viņa nosauca to vārdā Zebulūns#30:20 Zābal (ebr. val.) – godāt.. 21Pēc tam viņa dzemdēja meitu un nosauca to vārdā Dīna. 22Un Dievs atcerējās Rāhēli, un Dievs viņu uzklausīja un atvēra viņas klēpi. 23Viņa kļuva grūta, dzemdēja dēlu un teica: “Dievs noņēmis manu apsmieklu!” 24Un viņa nosauca to vārdā Jāzeps#30:24 Jāsaf (ebr. val.) – pielikt., sacīdama: “Lai Kungs pieliek man vēl vienu dēlu!”
Jēkabs vairo savu bagātību
25Kad Rāhēle bija dzemdējusi Jāzepu, Jēkabs teica Lābanam: “Atlaid mani, un es došos uz savām vietām, uz savu zemi! 26Dod manas sievas un manus bērnus, par kuriem es tev esmu kalpojis, un es iešu, jo tu zini, cik daudz es tev esmu kalpojis!” 27Un Lābans viņam teica: “Esi taču man vēlīgs! Es esmu pareģojis, ka Kungs mani ir svētījis tevis dēļ!” 28Un tas teica: “Nosauc man savu algu, un es tev to došu!” 29Jēkabs tam teica: “Tu zini, cik es tev esmu kalpojis un kādi manā laikā ir tapuši tavi lopi! 30Jo pirms manis tev bija maz, bet tagad tev ir jo daudz, un, kam vien es ķēros klāt, tur Kungs tevi svētīja! Un nu – pa kuru laiku lai es uzceļu savu namu?” 31Bet tas teica: “Ko lai es tev dodu?” Jēkabs teica: “Nedod man neko, tikai izdari man šādu lietu – un es atkal ganīšu un sargāšu tavas avis: 32šodien es iziešu cauri visiem taviem lopiem un nošķiršu no tiem visus lāsainos un plankumainos, ikvienu melno no jēriem un ikvienu plankumaino un lāsaino no kazām – tā būs mana alga. 33Un mana taisnība taps redzama nākamajās dienās, kad tu nāksi manas algas dēļ, kas man no tevis pienākas, – ikviena kaza, kas nebūs lāsaina vai plankumaina, un ikviens jērs, kas nebūs melns, – tie būs zagti!” 34Un Lābans teica: “Nu labi! Lai būtu, kā tu teici!” 35Un todien viņš nošķīra strīpainos un plankumainos āžus un visas lāsainās un plankumainās kazas, visas, kurām bija kāds baltums, un visus melnos jērus un atdeva saviem dēliem. 36Un starp sevi un Jēkabu viņš nolika trīs dienu gājumu, un Jēkabs ganīja pārējās Lābana avis.
37Jēkabs ņēma baltapses, mandeļu un platānas zarus un nomizoja tiem mizas, atplēsdams līdz baltumam. 38Zarus, kurus bija nomizojis, viņš lika priekšā avīm kublos un ūdens silēs, kurp avis nāca dzert, un tās pārojās tur, kur nāca dzert. 39Un avis pārojās pie zariem, un avīm dzima strīpaini, lāsaini un plankumaini jēri. 40Jērus Jēkabs nošķīra un avju purnus grieza pret strīpainajiem un pret melnajiem Lābana ganāmpulkā, – tā viņš uztaisīja ganāmpulku sev pašam un nošķīra to no Lābana avīm. 41Un ik reizi, kad pārojās brangākās avis, Jēkabs lika kublos zarus avju priekšā, lai tās pārotos pie zariem, 42bet, kad vājākās avis, tad nelika neko, un Lābanam palika vājākās, bet Jēkabam brangākās. 43Un tam vīram viss ienācās brangi, un viņam bija daudz avju un kalpoņu, un kalpu, un kamieļu, un ēzeļu!
Избрани в момента:
1. Mozus 30: NLBDC
Маркирай стих
Споделяне
Копиране
Искате ли вашите акценти да бъдат запазени на всички ваши устройства? Регистрирайте се или влезте
New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.