Популярни библейски стихове от Evangelijs pēc Lukasa 19

Споделяне

Cylvāka Dāls tadei atgōja maklātu un izglōbtu tūs, kas beja pazuduši.

saceidami: Svēteigs Kēneņš, kas īt Kunga vōrdā. Mīrs dabasūs, gūds augstumūs.

Jezus jam saceja: Šudiņ šytai mōjai atnōce pesteišona, jo ari jys ir Abraama dāls.

Jezus, pīgōjis pi tōs vītas, īraudzeja jū un saceja: Zacheuss, kōp tyuleņ zemē, jo tovōs mōjōs Maņ šudiņ jōapstōj. Jys steidzeigi nūkōpe zemē un ar prīcu jū pījēme.

Bet Zacheuss, pīgōjis pi Kunga, saceja: Raug, Kungs, es pusi sova monta atdūdu nabogim, un jo es kam asmu izdarejis pōresteibu, tam atdūšu četrkōrteigi.

Daži farizeji, kas beja ļaužu pulka vydā, Jam saceja: Mōceitōj, nūmīrej sovus mōcekļus. Bet Jys tim atbiļdēja: Es jums soku, jo šitī klūsēs, tad akmini sauks.