Популярни библейски стихове от Evangelijs pēc Jōņa 3

Споделяне

Tadei Dīvs tai nūmīļōja pasauli, ka atdeve sovu vīnpīdzymušū Dālu, lai ikvīns, kas Jam tic, nazustu, bet turātu myužeigu dzeivi.

Tadei Dīvs sova Dāla nasyuteja uz pasauli, lai pasauli tīsōtu, bet gon, lai caur Jū pasauli izglōbtu.

Jezus atbiļdēja un jam saceja: Patīši, patīši, Es tev soku, jo kas naatdzims nu jauna, tys Dīva vaļsteibas naredzēs.

Kas Jam tic, tys tīsōts natiks; bet kas natic, tys ir jau nūtīsōts, ka natic vīnpīdzymušō Dīva Dāla vōrdam.

Tys sprīdums pastōv tamā: uz pasauli atgōja gaisma, bet ļaudis vairōk nūmīļōja tymseibu na kai gaismu, jo ļauni beja jūs dorbi.

Jam jōaug lelōkam, maņ jōsōc palikt mozokam.

Tadei ikvīns, kas ļaunu dora, gaismas naīredz un pi gaismas naīt, lai natyktu palti jō dorbi.

Kas tic Dālam, tam ir myužeiga dzeivōšona; bet kas Dālam natic, tys dzeivōšonas naredzēs, bet gon Dīva dusme vērs jō paliks.

Kai Moizešs tuksnesī paaugstynōja čyusku, tai pat jōbyun paaugstynōtam Cylvāka Dālam

Tāvs mīļoj sovu Dālu un Jō rūkōs vysu ir atdevis.